Kā es Queens Pub nopirku „rūgtumu” par 53 LVL...

Mana pirmā tikšanās ar Queens Pub bija 2011. gada 18. novembrī, kad noguruši no ļaužu masas svētku laikā, vēlējāmies nedaudz atpūsties kādā bārā vai restorānā. Tolaik Queens Pub Kaļķu ielā, bija nupat kā atklāts, jo angļu un īru pubi nav Rīgā tik daudz, lai nepamanītu, ka atvēries kāds jauns, jo tīri labi man iet pie sirds šis ēdināšanas iestāžu tips.

Tad, nu, nolēmuši, ka šī būs īstā vieta kur varētu pavadīt atlikušo 18. novembra vakara daļu, devāmies uz Queens Pub Kaļķu ielā. Kad bijām nonākuši šajā iestādījumā, bija pavisam maz atlicis brīvo galdiņu – ja nemaldos, tieši viens, pie kura arī nolēmām apsēsties. Pārējā iestādes publika bija vācu tūristu grupa, kas aizņēma lielu daļu zāles, piedzērušos angļu tūristu bariņš pie letes un pāris individuālie apmeklētāji. 

Kad jau bijām sākuši vilkt nost cimdus un šalles brīvā galdiņa tuvumā, pie mums pienāca viesmīle, kura pēc: „Labdien!” un mūsu: „Labvakar!” pavaicāja – vai mēs arī plānojot ieturēt maltīti, uz ko mēs atbildējām, ka, šobrīd nē! Tālākais viņas teksts: „Ja Jūs neplānojat ēst, bet tikai dzert, tad pie galdiņiem sēdēt nevarat! Varam Jums piedāvāt sēdēt pie bāra letes!” Lieki piebilst, ka kopā ar piedzērušiem angļu tūristiem pavadīt vakaru, gluži nebija tas, ko vēlējos. Mūsu nākamais solis, bez dramatisma elementiem bija došanās prom no šī restorāna. Tikai norunājām – vairs nekad uz šejieni nedosimies!

Un tad uzkāpām uz grābekļa otro reizi!

2012. gada maijā, tika atvērts otrs Queens Pub – Antonijas ielā! Vakar nolēmām ar vīrieti, ka vakariņas jāēd ārpus mājas un sanāca tā, ka tuvākais rajons bija Klusais centrs. Tā kā vīrietis bija pirmais šajā rajonā, apskatījis, kas tuvākajā apkārtnē ir, nolēma, ka varētu ielūkoties jaunajā Queens Pub. Zvana un saka, ka tiekamies tur. Šķietami šoreiz vismaz sākums ir bijis daudzsološāks, neviens nevaicāja par mūsu plāniem – ēst vai dzert.

Kad ierados – patiešām – šķietami viss lieliski. Pasūtījām steikus un dzērienus, kas bija samērā garšīgi un jaukam vakara noslēgumam paņēmām tēju un desertus. Laikam nevajadzēja. Es desertā izvēlējos svaigsiera kūku citronu krējuma glazūrā ar aveņu mērci. Viss vija jauki vēl jo projām, līdz brīdim, kad uz savas 4,30 LVL vērtās kūkas ieraudzīju PELĒJUMU! PELĒJUMU!!! Tajā brīdī nolēmām, ka kašķi necelsim – lai pa mierīgo – nav ko bojāt vakaru. Kad atnāca viesmīlis, vaicājot kā garšo kūka, teicām, ka, ir neliela problēma un norādījām uz pelējumu. Uz ko viņš paņēma kūku, apskatīja to un devās uz virtuvi – lai noskaidrotu situāciju – kā viņš teica – jo kūka esot nesen cepta! Kad pēc 5 minūtēm viņš atgriezās, sacīja, ka esot STRĪDĪGA SITUĀCIJA. Kāda strīdīga situācija par acīm redzamu faktu?! Mierinājumam piedāvāja uzņēmuma lētāko desertu – ogu pudiņu! Mēs tomēr pieklājīgi atteicāmies (kāds pārsteigums, ne?!) ;) un devāmies prom. Šis sabojātais vakars mums izmaksāja 53 LVL. Un par ko vēl ir nedaudz skumji - ne mirkli no viesmīļa puses neatskanēja maģiskais – ATVAINOJIET! 

Šī rūgtuma un „piečakarētības” sajūta ir vēl šodien. Diemžēl. Tagad gan uz Queens Pub – nekad. Trešo reizi uz tā paša grābekļa nebūtu prātīgi kāpt.

Es nemoralizēšu par to, kādai vajadzētu būt apkalpošanai, kādai jābūt attieksmei. Te ir tikai fakti. Secinājumus katrs izdarīsim pats...