Mana pirmā tikšanās ar Queens Pub bija 2011. gada 18. novembrī, kad noguruši no ļaužu masas svētku laikā, vēlējāmies nedaudz atpūsties kādā bārā vai restorānā. Tolaik Queens Pub Kaļķu ielā, bija nupat kā atklāts, jo angļu un īru pubi nav Rīgā tik daudz, lai nepamanītu, ka atvēries kāds jauns, jo tīri labi man iet pie sirds šis ēdināšanas iestāžu tips.
Tad, nu, nolēmuši, ka šī būs īstā vieta kur varētu pavadīt atlikušo 18. novembra vakara daļu, devāmies uz Queens Pub Kaļķu ielā. Kad bijām nonākuši šajā iestādījumā, bija pavisam maz atlicis brīvo galdiņu – ja nemaldos, tieši viens, pie kura arī nolēmām apsēsties. Pārējā iestādes publika bija vācu tūristu grupa, kas aizņēma lielu daļu zāles, piedzērušos angļu tūristu bariņš pie letes un pāris individuālie apmeklētāji.
Kad jau bijām sākuši vilkt nost cimdus un šalles brīvā galdiņa tuvumā, pie mums pienāca viesmīle, kura pēc: „Labdien!” un mūsu: „Labvakar!” pavaicāja – vai mēs arī plānojot ieturēt maltīti, uz ko mēs atbildējām, ka, šobrīd nē! Tālākais viņas teksts: „Ja Jūs neplānojat ēst, bet tikai dzert, tad pie galdiņiem sēdēt nevarat! Varam Jums piedāvāt sēdēt pie bāra letes!” Lieki piebilst, ka kopā ar piedzērušiem angļu tūristiem pavadīt vakaru, gluži nebija tas, ko vēlējos. Mūsu nākamais solis, bez dramatisma elementiem bija došanās prom no šī restorāna. Tikai norunājām – vairs nekad uz šejieni nedosimies!
Un tad uzkāpām uz grābekļa otro reizi!
Un tad uzkāpām uz grābekļa otro reizi!
