2010/06/16

no auto pie velosipēda stūres jeb mans pirmais velobrauciens.

tad nu tā. pie visa vainīga ir mana mamma. jā, tieši viņa pielipināja veloslimību. tas ir tā. katru dienu Tu par to esi spiests dzirdēt ar vien vairāk un vairāk, kamēr Tev dzimšanas dienā vēl uzdāvina riteni un gala beigās Tu esi spiests ar to sākt veikt kādas kustības no punkta A līdz punktam B pa noteiktām trajektorijām :D

lai nu kā, nav jau tik traģiski, patiesībā, esmu ārkārtīgi mammai pateicīga, ka esmu tagad viena no velokustības atbalstītājām. par infrastruktūru es tiešām negrasos runāt vismaz tuvākajā laikā, jo bez "franču valodas" lamuvārdiem pēc dzīvošanas Nīderlandē es nespēju iztikt izsakoties par šo tēmu, bet runāšu par to, ka mēs, kā jau latvieši, par spīti visam, "nemetīsim plinti krūmos" un dosimies tik uz priekšu un CEĻĀ.


tad nu ir vēl tā, ka man ir pagadījies neliels pulciņš draugu un paziņu, kas skaitā variē no 10 - 30 personām [atkarībā no pasākuma], ar kuriem tiek svinēti svētki un rīkotas dažādas aktivitātes. šogad atkal vecā labā dilemma, ko darīsim šīs vasaras ietvaros bez tradicionālajām Jāņu svētku svinībām. laivu braucienā bijām pērngad pa stāvošo Mēmeli, šogad varētu vai nu atkal laivot, vai braukt ar velosipēdiem. tā kā labprātīgi pieteicos, ka man ir aptuveni gatavs velomaršruts pa manu "galu" (bijušo Ogres rajona teritoriju), tad sanāca tā kā sanāca un 12. - 13. jūnijā nolēmām doties. vieni 10 lieliski cilvēki sēdās saviem gulbīšiem pie stūres un varen smaidīgi devās ceļā [lieki bilst, ka tikpat varen smaidīgi arīdzan noslēdza savu ceļojumu].

Tātad.
līmenis: IESĀCĒJI
uzdevums: divas dienas, 88 km, Lielvārde - Lēdmane - Madliena - Ķeipene - Skrīveri
dots: ritenis, telts, guļammais, piemērots apģērbs dažādiem "gadalaikiem", pretODU līdzeklis, pārtika un IZCILA kompānija :)
šķēršļi: NAV
izmaksas:
vilciens ar bagāžu (riteni) Rīga - Lielvārde 1,50 + 0,45 LVL, Rīga - Skrīveri 1,90 LVL + 0,60
pārtika divām dienām (vakariņas, brokastis, pusdienas) 21 LVL
telts vieta 1 LVL par telti (mēs maksājām no personas un bijām 10 gb.)
malka ugunskuram 5 LVL
izmaksas par personu (kopā bijām 10 pax): 8,05 LVL (kas ir patiešām relatīvi lēti lieliskām brīvdienām)
papildus izmaksas: našķi pa ceļam un pusdienas pirmajā dienā, Madlienas novadpētniecības muzejs "Bet tā bija!", ziedojumi lieliskajā S.Eizenšteina muzejā (pēc pašu iespējām un rocības, ja ir vēlēšanās, mums bija, bet to jau var saprast tikai paliekot), pa ceļam ir Jura kalns (snovotāji un slēpotāji gan zinās), kurā ir iespēja 200 metrus "nolaisties" ar trosi, ja nemaldos, maksa bija 0,50 LVL par personu, varbūt 1 LVL (negribu samānīties)
priekšrocības: nebija jāved pašiem mantas, jo tās no Lielvārdes stacijas tika nogādātas nakšņošanas vietā, kā arī no nakšņošanas vietas nogādātas Skrīveru stacijā (tas arīdzan pie izmaksām pieskaitītos, ja kāds to darītu).
bīstami: pa ceļam bija tieši divi suņi. viens miermīlīgs, otrs gan man skrēja pakaļ, braucu pēdējā, pret kalnu, bija jābūt īpaši veiklai :D

tad nu tā. turpinājumu tomēr aicinu lasīt, būs arī karte un bilde, lai krāsaināk, vismaz vienu centīšos ielikt, nu labi, varbūt divas :)

izbraucām, nu, kā nu kurš - un cikos - no Rīgas kādas ielas, kurā dzīvojam, lai ar vilcienu plkst. 08:33 izbrauktu uz Lielvārdi. tā kā es te [Lielvārdē] dzīvoju - čučēju ilgāk. protams. un vēl biju samelojusies, ka vilciens ir 08:10, patiesībā, man jau šķiet, ka LDZ sarakstu pamainīja, jo kad es skatījos, tad tāds vilciens bija. taču sīkums vien. nevienam tas netraucēja un visi plkst. 9:30 bija Lielvārdē, kur sākās mūsu veloceļojums. 

Lielvārdē bijām Lāčplēša parkā, pie Rumbiņas ūdenskrituma, kas ir tikpat kā pa ceļam (ar nelielu novirzi), lai dotos tālāk uz Lēdmani. ceļš no Lielvārdes līdz Lēdmanei 7 kilometrus gan ir ar grants segumu, bet tā kā iepriekšējā vakarā bija tas wowow zibens un lietus, tad lielie putekļi bija noskaloti un pavisam tīkami bija braukt. pa ceļam līdz Lēdmanei var iebraukt aplūkot Vangusalas Dīnamarkas akmeni (3,3 km x 2) (mēs nebraucām) un lielisks joks pa ceļam ir ceļa zīme "Tramvaja pietura", kas izraisa smaidus, kā arīdzan māja ar nosaukumu Rozītes pie Ogres upes ir smuka, ak, un jā, Lobes krogs un tā iekoptā apkārtne. pašā Lēdmanē nedaudz atpūtāmies pie vietējā veikala, lai iestiprinātos ar visnotaļ atspirdzinošiem dzērieniem. veikali tur ir. par to nav jāsatraucas, ja kas piemirsies nopirkt Lielvārdē.

es jau teicu, ka saulīte spīd, ja? un laiks ir lielisks? ja arī nē, tad tagad pasaku.


turpinām ceļu uz Madlienu. pa ceļam - skaisti, skaisti dabas skati [un es atkal sapratu cik ļoti man tīk Latvijas zeme]. Madlienā mums paredzētas pusdienas. kafejnīcas ir tieši divas - "Bitīte" un "Ķēķis". bet, šķiet ka nevienam mūs tā īsti nevajag. nu labi, labi. vienā kafejnīcā notiek bēru mielasts, otrā, tā arī nesapratu. tad nu devāmies uz vietējo veikalu, nopirkām ko nu katrs vēlējāmies un devāmies uz Madlienas estrādi [kā jau mākslinieku kompānija, lielākoties] pusdienot, pa ceļam aplūkojot arī Madlienas baznīcu. mūsu pusdienošana pēc pusotras stundas kļuva interesanta arīdzan vietējiem iedzīvotājiem, taču, tad jau mums bija laiks doties tālāk uz Ķeipeni jebšu vietu, kur nakšņojām - stacijā jeb pēc Arsenāla iniciatīvas izveidotajā kinorežisora S. Eizenšteina muzejā, bet par to nedaudz vēlāk.

ja Jums interesē tas viss laika izteiksmē, tad no Lielvārdes izbraucām 10:00 un nonācām ap 11:30 Lēdmanē un tālāk Madlienā ap 13:30 un līdz apmēram 15:15 ieturējām pusdienas. visu to darījām lēnām un nesteidzoties, jo jau Lēdmanē esot, kā iesācēji, sapratām, ka 35 - 40 km dienā, ir ļoti, ļoti optimāls variants. gala beigās, jau nedaudz pēc 16:00 bijām mūsu nakšņošanas vietā.

ja kāds grib vairāk komforta, tad nakšņot var viesu mājā "Odziņa". taču tad ir jārēķinās ar lielākām izmaksām, par kurām, Jūs droši man varat rakstīt, es atbildēšu. un vēl, ja maršrutu brauc no Skrīveriem uz Lielvārdi, palikt var  viesu mājās "Jauncaunēs".

bet tad nu par mūsu nakšņošanas vietu. 

 

jā, jā. mēs nakšņojām pie stacijas teltīs (bija iespēja arīdzan nakšņot stacijā). kā tas viss nākas. stāsts ir pavisam garš, bet vispār, pēc Arsenāla ierosinājuma un "iebakstīšanas" kartē ar pirkstu Ķeipenē, reiz uz turieni, kamēr vēl nebija slēgts sliežu ceļš Rīga - Ērgļi, Arsenāla mākslinieki uz turieni brauca "izstādīties". un tā tapa ideja, ar vietējās iedzīvotājas Veltas Riekstiņas (ak jel, cik viņai ir interesanti stāsti) līdzdalību, tur ierīkot muzeju kinorežisoram S. Eizenšteinam. šobrīd tā ir vieta, kur muzejā ir iespēja piezvanīt dažādiem slaveniem kino dižgariem, arī Merelinai Monro, kā arīdzan aplūkot filmas, filmas, filmas un tādas filmas, ka filmas pietiktu vairākām nedēļām ko aplūkot. protams, mēs arīdzan izmantojām šo lielisko iespēju, noskatoties tematisko filmiņu riteņbraucieniem Randiņš Belevilā, kā arīdzan Čārlija Čaplina filmiņas un lieliskās latviešu multfilmas. kas ir pats foršākais, nav jau tās filmas jāskatās pa TV, tās var skatīties uz lielā, lielā ekrāna vai arīdzan, tās skatīties uz lielā, lielā ekrāna ārā. mēs gan skatījāmies uz TV, jo nebijām īpaši attapīgi, lai "palaistu" projektoru, savukārt, ārā bija odu uzbrukums. ak jā, un protams, nevar neminēt faktu, ka teritorijā ir bāka, par godu Jurim Podniekam uz kuras torņa ir daudz, daudz pasta kastītes uz kurām var nosūtīt vēstules kino dižgariem, kā arīdzan mīlzīgs galds un krēsli. uz galda ar piknika grozu var uzvilkt maltīti un pavakariņot/pabrokastot/papusdienot tieši tur.

Tā tur izskatās:

  

tātad, nu jā, mēs gulējām teltīs. bija vējš un vietējie "viegli" iereibušie puiši ar mašīnu grāvī, taču gulējām visnotaļ saldi.

otrā dienā nepavisam negribējās ātri šo viesmīlīgo vietu pamest. bet tā kā bija uzdevums, tad turpinājām. apvilkām lietusdrēbes un devāmies ceļā. jā, otrā diena bija vējaina un lietaina, bet tas nekas, jo mēs tāpat smaidīgi, pozitīvi "lādēti" un, nu jā, kas gan var kaitēt lieliskai kompānijai turpināt ceļu.


braucām tālāk virzienā uz Plaužu ezeru, jo, ja būtu saulains laiks, mestos pelst ;) bet tā kā laiks bija lietains, nogriezāmies virzienā jau uz Skrīveru pusi. Ceļš apmēram 15 km ir atkal grants un mežains, bet kvalitatīvs. Pa ceļam iegriežamies Madlienas novadpētniecības muzejā "Bet tā bija!", kur Armands Praličs mūs iepazīstina ar muzeju un interesantiem stāstiem [starpcitu, vairāk tādus entuziastus kā Veltu un Armandu!!!], kurš neticēja, ka pa šādu laiku mēs ieradīsimies, bet bijām klāt un viņš to atzinīgi vērtēja. tālāk braucām un pusdienojām pa ceļam uz tilta ar to, kas bija palicis pāri no pārtikas (varat izvēlēties arī pļavu, bet mums arī tilts šķita ļoti piemērots, jo satiksme ir = 0). un tad turpinājām ceļu uz Skrīveriem. Un tad jau drīz arī bijām Skrīveros.

laika izteiksmē. sākām braukt pēc 12:00 un pēc 17:00 bijām Skrīveros.

kopumā tas maršruts izskatījās šādi (jā, taisīju Paint, atsauce uz Jāņa Sētu, maršruts beidzās pie Skrīveru stacijas, bet man beidzās karte, tāpēc nepievēršat uzmanību tehnikai, galvenais ir aptuvenais maršruts un idejiskais izpildījums, kā arī atzīmētie punkti atbilst tam kā ir :) ):


1. Lāčplēša parks, Rumbiņas ūdenskritums
2. Madlienas baznīca, Madlienas estrāde
3. S. Eizenšteina kino muzejs
4. Plaužu ezers
5. Madlienas novadpētniecīabs muzejs "Bet tā bija!"

tāds nu bija tas mūsu brauciens. ja tiki līdz galam, tad apsveicu ar izturību un esi nopelnījis glāzi garda vīna, kā arīdzan, Tev noteikti jābūt iedvesmai ņemt karti un zīmēt savu maršrutu, zvanīt draugiem un aicināt doties ceļā :)


un vispār, jā, tā nav nekāda reklāma, bet pa šo ex-rajonu ir vēl daudz jauku vietu ko aplūkot ar velosipēdu, kurus vara aplūkot iekš www.latvijascentrs.lv tā lūk :)

laimīti Jums! :)

2 komentāri:

  1. Vai šo stāstu ir rakstījusi latviešu meitene???

    AtbildētDzēst
  2. Jā. Vismaz tā man līdz šim ir šķitis, ka esmu latviešu meitene.

    AtbildētDzēst