sailgojos. to sajūtu.
kad siltā vasaras naktī, basām kājām, smejošu draugu lokā, starp žāvēties izliktiem palagiem, mēs spēlējam "ķeršanās". sapinamies. bet laimīgi.
pēcāk bezspēkā atkrītam terasē izliktajos lielajos, mīkstajos, pītajos krēslos un vasaras silto nakšu lutināti un lampiņu virteņu gaismu mesto ēnu ērmu uzjautrināti (un vēl jo projām veļas šņores palagos sapinušies), ielejam savās smalkajās glāzēs sarkano vīniņu - nu tajās lielajās glāzēs, kas sarkanvīnam domātas, kas man gandrīz ar abām rokām jātur, tomēr smalki taču...aizkūpinām cigarillu.
baudam sigur ros, jason mraz (alalalalala, life is wonderful) vai midge ure. vai arī jel ko tādu, kas devēsli satricina. un ieslīgstam nekadnebeidzamās sarunās.
un tad. un tad vīns ir beidzies, kad pienāk rīts.
svaigs rīts.
svaigs un laimīgs - kā laims. tas auglis, ko gribas vien sajaukt tā sauktajā Old Fashion glāzē kopā ar svaigām piparmētrām, brūno cukuru, ielet minerālūdeni un visu saspaidīt ar koka stampiņu.
piepildīt pēcāk glāzi ar samaltu ledu. visu samaisītu.
tad pielietu laima sulu, Bacardi rumu un minerālūdeni.
un baudīt. kā nākamo dienu.
man izdosies piepildīt...
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Totāli piekrītu :)
AtbildētDzēst