2009/10/31

paradokss.

es pēdējo nedēļu laikā "iepinu" sevi ar vien vairāk dažādos sociālo tīklu piedāvājumos virtuālajā vidē.

ko tas liecina par mani? es nezinu, par to nedomāju, patiesībā ir tā, ka man vienalga ko arī Jūs par to domājat, jo viedokļi par "sevispublicēšanu" internetā ir dažādi (bet, protams, respektēju tos visus), tikai gribu sacīt, ka atkarīga no tā visa neesmu. es to vairāk kā tādu sekošanu norisēm līdzi - tveru.

draugiem.lv, facebook.com jau esmu krietni ilgu laiku, twitter.com ir mans viens no iecienītākajiem sociālajiem tīkliem, šodien pat nenoslinkoju un uztaisīju savu "emuāru".

ja nu kādam interesē kā man iet, vai ko es daru - netērējiet lieku laiku tā prasīšanā, jo tam līdzi sekot varat visos šajos sociālajos tīklos.

tās personas, kas atrod laiku ar mani tikties vai es atrodu laiku, kad ar tām tikties "tiešsaistē" un ne virtuālajā vidē, man nekad neuzdos tik banālos jautājumus - kā tev iet vai ko tu dari, jo zina, ka ar tiem mani "nepaķert".

starpcitu (tikko apjautu), lūk, tāda arī alegorijās varētu būt mana galvenā doma un attieksme  par cilvēciskām un sociālo tīklu attiecībām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru