2010/03/20

viedoklis mans.

Ir sanācis, ka man kopš salūzis tas aparāts, kas "pieslēdzot pie "piepītpētāja" automašīnā USB var klausīties to mūziku, kas ir FLASHā ierakstīta caur konkrētu "vilni" iekš atksaņotāja aparāta mašīnā" (es nezinu kā tādu ierīci sauc :) ), klausos atkal radio (no tā ļoti apzināti visu laiku esmu izvairījusies, jo ticība "ziņu pasakām" man kādu laiku krietni jau ir zudusi un reklāmas mani ļoti kaitina). Tāpat, arīdzan, cienot reizēm darba kolēģus un nesēžot "klusumā", darbā protams skan ieslēgts radio.

Tā visa rezultātā esmu nonākusi pie secinājuma, ka nepatīk man sievietes - radio dzīdžeji - piedodiet Anna, Maija un Elita - bet nu, forši tas viss, ka Jūs stradājat un darbojaties, bet nu - ne radio! Ir tā, ka visi šie radio ir zaudējuši vismaz vienu klausītāju laikā, kad ēterā ir šīs lēdijas. 

Reizēm ir tā, ka līdz absurdam - super mūzika, viss lieliski, bet, kad sāk runāt, pārslēdzu nākamo radio un tur atkal kāda dāma "maigā balsī" runā.

Kaut kā esmu pieņēmusi to Baibas Sipenieces - Gavares un Katrīnas Pasternakas darbošanos rīta raidījumos, jo tas tā "nu kā nākas un atbisltoši", bet kaut kā arī dienas vidū man tomēr patiktos klausīties vīrietī - radio dīdžeja vietā - nu kaut kā viņiem piederīgāk un tie "joki" vai stāsti arīdzan tādi gaumīgāki.

Zinu, jau zinu, absolūts gaumes jautājums, bet, nu - es lūdzu, man vienu radio, kur nav "saldo balšu īpašnieces", vismaz, darba laikā :)

par to es domāšu rīt jeb nedaudz hedonsima.

sailgojos. to sajūtu.

kad siltā vasaras naktī, basām kājām, smejošu draugu lokā, starp žāvēties izliktiem palagiem, mēs spēlējam "ķeršanās". sapinamies. bet laimīgi.

pēcāk bezspēkā atkrītam terasē izliktajos lielajos, mīkstajos, pītajos krēslos un vasaras silto nakšu lutināti un lampiņu virteņu gaismu mesto ēnu ērmu uzjautrināti (un vēl jo projām veļas šņores palagos sapinušies), ielejam savās smalkajās glāzēs sarkano vīniņu - nu tajās lielajās glāzēs, kas sarkanvīnam domātas, kas man gandrīz ar abām rokām jātur, tomēr smalki taču...aizkūpinām cigarillu.

baudam sigur ros, jason mraz (alalalalala, life is wonderful) vai midge ure. vai arī jel ko tādu, kas devēsli satricina. un ieslīgstam nekadnebeidzamās sarunās.


un tad. un tad vīns ir beidzies, kad pienāk rīts.

svaigs rīts.

svaigs un laimīgs - kā laims. tas auglis, ko gribas vien sajaukt tā sauktajā Old Fashion glāzē kopā ar svaigām piparmētrām, brūno cukuru, ielet minerālūdeni un visu saspaidīt ar koka stampiņu.
piepildīt pēcāk glāzi ar samaltu ledu. visu samaisītu.
tad pielietu laima sulu, Bacardi rumu un minerālūdeni.

un baudīt. kā nākamo dienu.

man izdosies piepildīt...